Arhīvs
Marts, 2024
26
27
28
29
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Ekskluzīva valsts
Publicēts 3. augustā, 2009.
Gribēju rakstīt par dārgo cenu politiku, bet visdrīzāk nedaudz izplūdīšu stāstījumā...

Kādreiz ierasta lieta bija apmeklēt bezmaksas tualeti tirdzniecības centros u.c., bet pirms laika tās kļuva par maksas. 10 sant. - tas bija standarts, kāda monēta jāiemet durvīs, lai tiktu izdarīt neatliekamās darīšanas. Vai man žēl maksāt? Nezinu... jo par to nesanāca padomāt. Pieejot pie tualetēm, parasti novērojams, ka ārpusē gaida bariņš gribētāju, un, no iekšpuses kādam nākot, viss bariņš ir iekšā. Reiz gan redzēju interesantu tipu, kas šaubīdamies iegāja (bara likums), bet tad izgāja ārā, iemeta 10 santīmus un iegāja atpakaļ.

Kas mainījies tagad? Tās pašas tualetes maksā 20 santīmus. Jo maksātāju bija maz, un viņiem nu nākas vilkt kopējo budžetu, maksājot vairāk, uz nemaksātāju rēķina. Rezultāts? Bariņš, kas gaida kādu maksātāju vai ārā gājēju, ir vēl lielāks...

Kaut kas dzirdēts un novērots.

Nodokļu sistēma. Nemaksātāju ir ļoti daudz. Jo - kāpēc maksāt, ja kaimiņš, konkurents vai kolēģis nemaksā? Un tāpat kā ar tualetēm atbildīgie paceļ cenu jeb - nodokļu likmi, lai maksātāji velk kopējo budžetu. Rezultāts - godīgie 'aizveras', jo nevar vairs samaksāt, negodīgie cenšas turpināt, kamēr nevar vai tiek noķerti. Nemaksātāju kļūst vēl vairāk.

Abi šie lēmumi - tualetes cenas un nodokļi - manuprāt ir nepareizi. Atšķirība tik tāda, ka tualešu cenas dēļ minimāli cietīs šis uzņēmējs, un cilvēkiem nedaudz mazāk patiks šī tirdzniecības vieta vai viņi to atstās ātrāk, lai nokārtotos citur. Bet nodokļu ieņēmumu samazinājumam ir graujošas sekas - tās visi redz un jūt bez mana skaidrojuma.

Ok, tirdzniecības centrs vēlas būt ekskluzīvs un arī tualeti tādu padarīt, taču cilvēkiem domāju labāk patīk ekskluzīva iepirkšanās vieta ar servisu, t.sk., arī iespēju nepiemaksājot nokārtot dabiskās vajadzības, tāpat kā nemaksājot, piem., pārvietojoties ar liftu (hm, kāpēc neviens nav aizdomājies iekasēt naudu arī par to?).

Sanāk, ka arī nodokļu maksāšana pie mums ir ekskluzīva, un diemžēl mūsu šobrīd lielākoties nabadzīgie valsts iedzīvotāji un uzņēmēji to nevar atļauties.

Es saprotu, kad uzliek augstas cenas starptautisku zīmolu apģērbiem un aksesuāriem, kas ir pie mums ierobežoti pieejami, pārtikai, kas ir ekoloģiski tīra, lielam un jaudīgam auto utt., lai tas, kas to nopircis, varētu lepoties un izrādīties ar dārgo pirkumu, kā pie mums pieņemts. Bet ekskluzīvi nodokļi un tualete?

Daudzi to nevar atļauties - dzīvot šādā ekskluzīvā valstī, tādēļ arī brauc prom, pat dzimtenes mīlestības jūtu sasieti. Ko gan darīt, ja ekskluzīvs nav pa rocībai?

Arī es pēdējā laikā aizdomājos, ko darīšu, ja viss nobruks - vienkārši visiem beigsies nauda, neko nevarēs nopirkt un nekas arī vairs nebūs nopērkams. Braukt uz laukiem, audzēt lopus un dārzeņus? Nē, jo, ja paliek slikti, nebūs, kas atbrauc un izglābj, jo medicīnas sistēma pie mums drīz var beigties. Nesen bija nepieciešamība pēc ātrās palīdzības, bet tā negribēja braukt. Pēc zvanīšanās vairākkārt un pieprasīšanas atbraukt ieradās zvērīgi dusmīga ārste un jau ejot pāri slieksnim lika maksāt, jo neviens pēc skata nost nemirstot. Viņa tika patriekta, jo palīdzei neļāva pat veikt izmeklēšanu, turpinot bērt pārmetumus. Cepuri nost ātrās palīdzības brigādēm un ārstiem reģionos un laukos, kas pašaizliedzīgi glābuši ne viena vien rada un kaimiņa veselību un dzīvību. Bet, ja nebūs ar ko un par ko braukt, tad arī tur šīs glābēju brigādes izsīks.

Tad, aizbraukušam uz laukiem, pastāvēs iespēja nesaņemt, piemēram, šprici vai tableti, un tāda 'sīkuma' dēļ aiziet bojā. Pieļauju, ka līdzīgi gadījumi jau notikuši, un pie tā - slepkavības mēģinājuma vai slepkavības (jo netiek darīts darbs un glābts cilvēks) vainojami tie, kas nedara savu darbu - budžeta pārvaldītāji, tā nelietderīgi izmantotāji un (ne)veidotāji - tātad noziedznieki.

Aizrāvos...

Atslodzei - mūs aicina sildīt LV ekonomiku un iegādāties Latvijas produkciju. Prieks, ka ražots Latvijā, bet - cik daudz ražotāju uzņēmumu vēl pieder latviešiem? Līdz ar to, ja es, piem., nopērku saldējumu pa 20 santīmiem, no tiem daži nonāks budžetā (no kā daļa tiks izšķērdēta), pāris - ražotnes darbiniekiem (kas tik tiešām ir latvieši), pārējais (lielākā daļa) - aizplūdīs kaut kur pie īpašniekiem ārzemēs.

Tad varbūt jāpērk Īrijā ražota produkcija, jo tur sadalījums līdzīgs (jo rūpnīcās strādā latvieši), tik atšķirība, ka budžetā nonākusī daļa tiks izmantota arī latviešu labklājības un normālu dzīves apstākļu veidošanai.

Nokaunos un aizeju nopirkt ko no latviešu ražojuma.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: