Šoreiz runa pamatā par internetveikaliem. Pateicoties cenu salīdzināšanas resursiem, internetveikali dažādām precēm cenšas uzrādīt pēc iespējas zemāku cenu. Reizēm pat nereāli zemu.

Bieži vien, atrodot zemāko cenu un vēloties iegādāties interesējošo preci zemākās cenas līderu resursos, nākas saskarties ar 2 variantiem:
a) preces nav. Jau aplūkojot preci, pie tās ir atzīme, ka prece nav noliktavā;
b) preces nav. Informācijas par to, vai prece ir pieejama, nav. Vai arī tiek uzrādīts, ka prece ir, pat diezgan lielā daudzumā. Bet, veicot pasūtījumu, atbilde ir - preces nav.

Ja pirmajā gadījumā veram vaļā nākamo internetveikalu (vai tajā pat izvēlamies citu preci, jo šis taču ir internetveikals, kas piedāvājis zemāko cenu) un veicam pasūtījumu tur, tad otrajā veicam pasūtījumu, un, saņēmuši atteikumu, zaudējam laiku un pacietību. Otrajā gadījumā parasti reizē ar atteikumu tiek saņemts arī piedāvājums iegādāties citas līdzīgas preces, parasti - dārgākas.

Trešais variants - prece ir noliktavā, bet - kur (the hell) atrodas šī noliktava? To nākas gaidīt ļoti ilgi, tāpēc tiek ieteikts izvēlēties citu preci, kas pieejama tūlīt. Parasti - dārgāku.

Tieši cenu salīdzināšanas resursi, lai arī palīdz atrast preci, tomēr jauc cenas un bojā iespaidu par internetveikaliem. Un šie resursi kopā ar internetveikaliem visi vienlaicīgi ir uzķēruši bait-and-switch jeb pievilināšanas (lure procedure) burvību, kad sākotnēji piedāvātā produkta vietā, kad patērētājs to ir iekārojis, tiek piedāvāts cits, tā kā izvēlētais diemžēl nav pieejams.

Efektīva metode, kā manipulēt. Bet arī kaitinoša.

Protams, šāda situācija ir ne vienmēr. Nereti zemāko cenu piedāvājošais internetveikals tiešām piegādā šo preci, turklāt ātri. Tomēr kopējais iespaids tādējādi tiek uzlabots tikai nedaudz.

Starp citu, parastā veikalā, ja plauktā paņemat Snickers šokolādi par 30 santīmiem, bet pie kases to atņem un saka - šis diemžēl nav pieejams, bet varat paņemt Tupla par 40 santīmiem, kā Jūs reaģētu?