Daudzi saka – Latvijas šovbiznesā nav biznesa, ir tikai šovs. Uzskaitīšu argumentus un aprakstīšu domas par un pret šo apgalvojumu.

Interneta enciklopēdija Vikipēdija (Wikipedia.org) skaidro, ka šovbizness apvieno visu izklaides industriju. Tas ietver kino, mūziku, televīziju, radio, teātri un citus daudz maz slinkos laika pavadīšanas veidus, t.i., kad patērētājam nav ievērojami jāiesaistās un jāpiepūlas šovbiznesa produktu patēriņā, atslēdzoties no ikdienas rūpēm.

Šovbizness attīstījās 20. gadsimtā, cilvēku ikdienai kļūstot arvien saspringtākai. Radās arvien jauni virzieni šajā biznesā, piedāvājot neredzētas izklaides iespējas. Piemēram, televīzija pēc pirmo televizoru radīšanas attīstījusies mežonīgā ātrumā un nu pat piedzīvo savu norietu klasiskā TV izpratnē. Televīzijas raidlaikā par skatītāju uzmanību cīnās raidījumi, šovi, filmas un seriāli, taču nu skatītāji iepazīst un novērtē digitālās televīzijas iespējas, kad katrs pats ir savas programmas noteicējs. Tas iet roku rokā ar internetu, analogo TV pamazām iznīcinot. Mums tas vēl priekšā, ja neskaita pagaidām nelielo Lattelecom (digitālās) TV auditoriju.

Savukārt mūzikas bizness radās un sākotnēji balstījās uz ierakstītiem un veiksmīgi pārdotiem albumiem – lentās, platēs, kasetēs, CD u.tml., kā popularizēšanai kalpoja mūziķu koncerti, kā arī sabiedrisko attiecību gājieni, kā skandāli un dažādi atgadījumi. Tos palīdzēja veidot un pasniegt tā sauktie ‘dzeltenie’ jeb klaču mediji, sniedzot šaubīgu, maznozīmīgu informāciju, ko kāri tver parastie mirstīgie. Tā pamazām no laikrakstiem un žurnāliem mēs pārejam uz interneta portāliem, kas šīs ziņas spēj sniegt operatīvāk.

Pakavējoties pie mūzikas biznesa – Latvijā tas attīstījies pēdējo desmitgažu laikā, un šobrīd to veido 2 lielās komerciālās ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti jeb Mic Rec un Platforma Rekords (Platforma Music), otrajai rodoties, kad pirmajā strādājošo speciālistu ceļi šķīrās. Pastāv citas kompānijas, arī sauktas par nekomerciālām, lai gan jebkura uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Līdz ar šo sadrumstalotību un pēdējo gadu mūzikas ierakstu pārdošanas kritumu (ko izraisīja internets un tā sniegtās iespējas gandrīz visu iegūt savā īpašumā bez maksas, minimāli zaudējot kvalitāti) gan pasaules, gan pašmāju ierakstu kompānijas ir apjukušas – kā nu pelnīt, no kā dzīvot? Gan kompānijām, gan mūziķiem. Pēdējos gados viss apgriezies kājām gaisā – CD ieraksti tiek izmantoti, lai klausītājus atvilinātu uz koncertu, radio tiek sniegtas perfekti nostrādātas dziesmas, lai klausītājs iegādātos CD un nāktu uz koncertu, un koncertu biļetes kļuvušas astronomiski dārgas, lai kaut nedaudz nosegtu visas kopējās izmaksas – dziesmu tapšanas, reklāmas, CD izgatavošanas (kas nereti tiek dalīti bez maksas), un galu galā – mūziķu pārtikšanas (jo mūziķiem vienmēr un visur ir jāizskatās perfekti).

Ierakstu kompānijas cenšas pelnīt kā var, radot interneta resursus, kur pārdod dziesmas elektroniski par nelielu maksu, veidojot interaktīvus portālus. Tostarp radies arī jauno mūziķu portāls Manamuzika.lv, kur talanti (kā pie mums Latvijā netrūkst, par ko pārliecina arī talantu šovu popularitāte) var publicēt savus skaņdarbus, nododot tos citu vērtējumam, savukārt jau populārie mūziķi šo portālu izmanto, lai pastāstītu par savām ikdienas gaitām un notikumiem, tādējādi bez maksas uzturot interesi par sevi un izpaužoties.

Dažādos veidos arī tiek meklētas iespējas ierakstus pārdot, piemēram, piesaistot sponsoru, kas apmaksā dziesmu iegūšanu internetā, gala patērētājam tās piedāvājot bez maksas. To veiksmīgi īstenoja viena no ierakstu kompānijām savā portālā PlatformaMusic.lv, pat saņemot apbalvojumu par veiksmīgi īstenotu mārketinga kampaņu.

Lai izdzīvotu šovbiznesa pasaulē un arī Latvijā ar šovu veidotu biznesu, jākļūst arvien daudzpusīgākiem – jāapgūst pēc iespējas vairāk, jāseko jaunumiem un pašiem jāinovē, jāuzdrīkstas, jāeksperimentē un reizēm arī jākļūdās. Šovs bez biznesa nepastāvēs – visiem no kaut kā ir jādzīvo. Novēlu nezaudēt cilvēcīgumu šajā izklaides biznesam grūtajā pārmaiņu laikā, savukārt patērētājiem – cienīt šovbiznesa dalībnieku darbu, jo tas nebūt nav viegls.